Manuprāt, šis citāts izcili apraksta to, kas šodien notiek lielā daļā no uzņēmumiem, kas, dzenoties pakaļ trendiem un industrijas modes tendencēm, absorbē dažādas, bieži nesaderīgas metodes un darba pieejas.

Man tie atgādina cilvēkus, kas nodarbojas ar pašārstēšanos. Tie arī sākumā izmēģina visas iespējamās metodes, par kurām runā kaimiņienes un vecmammas un griežas pie ārsta tikai tad, kad slimība jau ir pamatīgi ielaista.

Dažādu metožu un pieeju darba optimizācijai šodien ir neskaitāmi daudz. Tikpat daudz ir arī to, kas gatavi jums šis metodes pārdot, apmācīt darbiniekus vai vēl labāk sertificēt tos. Tikai projektu vadības disciplīnā ir desmitiem dažādu organizāciju, kas gatavi par noteiktu naudu apdāvināt jūs ar saviem sertifikātiem, pēc attiecīga kursa noklausīšanas.

“Jums ir ražošanas uzņēmums? Izrakstīšu jums KANBAN tabletīti. IT? Tad labāk nostrādās SCRUM pilieni. Ak, jūs jau mēģinājāt šos pilienus, nenostrādāja? Tad jums jāpamēģina SCRUMBAN – kombinētais preparāts ar stiprāku iedarbību!”

Jūs jautāsies, bet kur ir problēma? Varbūt šis metodes nestrādā? Metodes noteikti strādā, vai pareizāk– katra no metodēm nostrādāja vismaz vienu reizi. Tieši tāpēc metožu autoram arī atnāca doma to aprakstīt un popularizēt. Populārākās metodes kā, piemēram, minētie SCRUM vai KANBAN noteikti strādā daudz biežāk. Bet neviena metode nestrādā visos gadījumos. Šeit arī slēpjas problēmas sakne. Metodi var apgūt trīs dienu kursos, bet tas ko apgūt nevar, ir saprašana par to kurā situācijā to pielietot, lai tā būtu noderīga un vēlams nekaitīga. Tieši tāpēc mēs dažreiz varam redzēt SCRUM meistaru (pa lielam rituāla uzturētāju) nelielā uzņēmumā, kas nevar to atļauties vai būvniecību, kas novadīta pēc AGILE (tā, kā to saprata uzņēmums), kur sākumā tiek pabeigta būve un tikai pēc tam projekts.

Pirms sūtīt darbinieku kursos padomājiet, vai tās zināšanas un prasmes ko darbinieks apgūs, būs noderīgas ilgtermiņā? Jo pieprasījums pēc konkrētām metodēm un to popularitāte bieži ir tikai modes tendence, kam nav nekāda sakara ar reālu efektivitātes uzlabošanu. Es stipri šaubos, ka darbiniekiem mainās darba pieeja vai attieksme pret darbu pēc “dizaina domāšanas” vai “struktogrammas” kursu apguves.

Attīstiet tās prasmes, kas ļauj darbiniekam domāt pareizi, jo domājot pareizi, viņam nebūs problēmu apgūt jebkuru metodi trīs dienu kursos. Būtiski ir tas, ka šis apgalvojums darbojas arī pretējā virzienā. Meklējot darbinieku, nemeklējiet to, kas pārzin vairāk metožu, meklējiet to, kas domā pareizi.

Kā domāt pareizi ir cits stāsts un cita tēma. Bet došu jums nelielu ieskatu:

• Abstraktā domāšana – spēja domāt vairākos līmeņos, kontekstos un saprast sarežģītas analoģijas;
• Adekvātā domāšana – zinātniskā domāšana un spēja rast kopīgu valodu tās ietvaros;
• Apzināšanās – spēja katrā konkrētā brīdī apzināties, kas tiek darīts un kāpēc;
• Racionalitāte – spēja rast loģiskus pamatojumus un saskatīt sarežģītas cēloņsakarības.