Pētījums par decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu slodzēm un iespējamiem apsaimniekošanas risinājumiem

Pētījums par decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu slodzēm un iespējamiem apsaimniekošanas risinājumiem

Kopā ar partneriem VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, biedrība “Baltijas krasti”, SIA INNOMATRIX”, SIA “EKOLAT” un SIA ”I.A.R” tika realizēts pētījums par decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu slodzēm un iespējamiem apsaimniekošanas risinājumiem projekta LIFE GOODWATER (LIFE18 IPE/LV/000014) ietvaros.

Pētījuma Pasūtītājs: Engures novada dome.

Pētījuma mērķis: Novērtēt potenciālo decentralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu ietekmi uz riska ūdensobjektu – Rīgas jūras līci.

Pētījuma izstrādes periods – 12.08.2020.-21.12.2020.


Pētījumu darba ietvaros veikti šādi darbi:

  • Gruntsūdens līmeņa sadalījuma izpēte un izstrādāts gruntsūdens plūsmas modelis
  • Decentralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu uzskaites – reģistra izveide
  • Iedzīvotāju un tūristu plūsmas uzskaite
  • Gruntsūdens kvalitātes monitoringa sistēmas izveide
  • Gruntsūdens kvalitātes monitorings

Darbu rezultātā secināts, ka Engures ciema gruntsūdens horizontā izplatīts sliktas dabiskās kvalitātes ūdens ar antropogēnā piesārņojuma pazīmēm.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ūdens kvalitātes robežvērtībām ūdens nav klasificējams kā piesārņots.

Ņemot vērā gruntsūdens plūsmas virzienu un aprēķināto vidējo gruntsūdens plūsmas ātrumu – 0,04 m/dnn., jeb 14,6 m gadā, potenciālos pašattīrīšanās procesus gruntsūdens horizontā, kā arī apbūves teritoriju ar individuāliem notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem atrašanās vietas, nav prognozējams, ka piesārņojums no individuālajām notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtām, ja tām ir noplūde, varētu nonākt Rīgas jūras līcī vai Engures upē.